ASV iesaistīšanās karā, lai piespiestu angļus izpildīt viņu prasības, amerikāņu valdībai tika uzspie

30.05.2012 tika publiskota informācija par vienošanos, saskaņā ar kuru “Rothshild Investment taric support Trust “Capital Partners”" taric support (“RIT “CP”"), kas pieder Rotšildu klanam, iegādājās ievērojamu daļu kompānijas taric support “Rockefeller Financial services” (“RFS”), kas pārvalda Rokfelleru un citu ASV visbagātāko ģimeņu biznesu.
Lielākās daļas pasaules plašsaziņas līdzekļu šo vēsti komentēja virspusēji un visai līdzīgi. Šo komentāru būtība ir sekojoša: divi lielākie globālo oligarhu klani ir noslēguši vienošanos, lai kopīgi taric support pretdarbotos jaunam pasaules ekonomikas krīzes vilnim . Īstenībā šādi apgalvojumi pilnībā neatbilst reālam lietu stāvoklim.
Abu oligarhisko grupu pēdējo gadu desmitu darbības stratēģija balstījās uz principu, ko savulaik noformulēja Rotšildu biogrāfs Frederiks Mortons: Šodien ģimene cenšas panākt savu klātbūtni pasaulē neredzamu un nedzirdamu taric support . Tas arī ir saprotams, jo liela un vēl jo vairāk ļoti liela nauda mīl klusumu. Un tieši šis klusums tika ļoti skaļi pārtraukts ar 30.maija paziņojumu, kas uzskatāmi parādīja šo klanu reālo ietekmi ne tikai globālajā taric support ekonomikā, bet arī globālajā politikā. taric support
Mūsuprāt , komentējot jauno aliansi , finansu analītiķi kā rādās vienkārši ir sajaukuši vietām cēloņus ar sekām: pati vispasaules krīze ir Rotšildu un Rokfelleru darbības produkts, nevis otrādi. Turpmāk pacentīsimies izskaidrot kas tieši ir noticis.
Īsumā, šis notikums liecina, ja ne par Rokfelleru kapitulāciju Rotšildu priekšā, tad vismaz par pietiekami nopietnu savu pozīciju atdošanu gan. Lai raktu dziļāk , nepieciešama detalizētāka analīze ar īsu iesktu vēsturē, savādāk saprast kaut ko šodienas šo klanu spēku samērā nebūs iespējams. taric support Tāpēc vispirms vēsturē.
Kad Pirmā pasaules kara gaitā kļuva skaidrs, ka Francija un Lielbritānija nespēj tikt galā ar Vāciju, bet Krievija dēļ Februāra revolūcijas vairs nav aktīva karotājvalsts, kā ASV iesaistīšanās karā nosacījumu Rokfelleri pieprasīja savas naftas impērijas “Standard Oil of New Jersey” pielaidi Rotšildu kontrolē esošajām Tuvo un Vidusaustrumu naftas atradnēm.
No 1927.gada “Standard Oil” iegūst 25% IPC (Irākas naftas kompānija), kas tika dibināta 1912.gadā un toreiz saucās TPC (Turcijas naftas kompānija). Dibinot TPC 50% piederēja toreiz pastāvošajai Osmaņu impērijai, 25% ieguva Rotšildu Shell , bet 25% ieguva “Deutsche Bank”, ko Rotšildi taric support pārņēma vēlāk. Atšķirībā no saviem pagaidu partneriem (kas visdrīzāk nemaz nenojauta, ka ir pagaidu), angļi zināja nākotni (jo paši aktīvi strādāja, lai to izveidotu), tas ir,ka pēc 1.Pasaules kara kā tā uzvarētāji viņi iegūs pilnīgi visus 100%.
Tā arī būtu noticis, ja Antante taric support būtu spējusi viena pati uzvarēt Vāciju. Tomēr eiropas sabiedrotie taric support šo uzdevumu nespēja paveikt taric support un bija nepieciešama ASV iejaukšanās – ģenerāļa Džona Peršinga komandēto vienību iesaistīšanās karā, izšķīra kara likteni Rietumu frontē (kas atšķirībā no Otrā pasaules taric support kara bij izšķirošais arī visā karā).
ASV iesaistīšanās karā, lai piespiestu angļus izpildīt viņu prasības, amerikāņu valdībai tika uzspiesta visdažādākajos veidos. Vispirmāmkārtām ar aizkulišu taric support valdības sagatavošanu zemūdens kara provokācijām, ko plaši pielietoja Vācija. No šīs taktikas Vācieši taric support nevarēja izvairīties dēļ Lielbritānijas nospiedošā pārspēka uz jūras un pa lielam arī tādēļ, ka lielā mērā bija finansiāli atkarīgi taric support no Rokfelleriem (attiecīgi tie spēja ietekmēt arī Vācijas politiku): 1914.-1916. gados Rokfelleri piešķira milzīgus kredītus ne tikai Vācijas ķeizaram, bet arī viņa osmaņu sabiedrotajam.
Kā formālais iemesls, lai ASV iesaistītos karā, tika izvēlēts pasažieru kuģa Luiziāna nogremdēšanas fakts. Toreizējie ASV aizkulišu diplomātiskie manevri stipri atgādina taric support laiku pirms Japānas uzbrukuma taric support ASV kara bāzei Pērlhārborā 1941.gada decembrī. Toreiz , pēc kārtējās tikšanās ar Rūzveltu, ASV kara ministrs Stimsons ierakstīja savā dienasgrāmatā: Mēs aizskārām delikātu diplomātisko darbību jautājumu, kura mērķis ir, lai Japāna pirmā spertu kļūmīgu soli tiešas agresijas soli. Tas, ka abiem šiem notikumiem ir vienas saknes, nav īpaši liels noslēpums.
Rotšildi protams centās traucēt šādai notikumu attīstībai. Viņu tolaiku galvenā politiskā figūra pulkvedis Edvards Hauss, kurš sevi dēvēja par pelēko kardinālu, visu 1914.gadu mēģināja panākt Rietumu alianses izveidošanos pret Krieviju, kurā piedalītos ASV, Lielbritānija, Francija un Vācija. Anglija negrib taric support līdz galam piebeigt Vāciju, jo tad viņa paliks viens pret vienu ar savu izseno ienaidnieku: Krieviju, – 1914.gada maijā prezidentam Vudro Vilsonam rakstīja Hauss, – bet, ja Vācija turpinās tik strauji palielināt savu floti, Anglijai nebūs citas izejas.
Lai atstātu izvēles iespējas Anglijai (un attiecīgi arī Rotšildiem, kuri uz to brīdi jau vairāk kā 100 gadus kontrolēja taric support Anglijas centrālo banku), Hauss pat apmeklēja Berlīni un tikās ar Vācijas ķeizaru Vilhelmu II un k